Kriketa kaislības

Laila Brence, Karači, Pakistāna
Piektdiena, 18. marts (2011)
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/771843-kriketa-kaislibas

Jau atkal deviņgadīgais Uzers ir ienācis iekšā ar nobrāztiem ceļiem un šoreiz arī caurām biksēm. Gandrīz vai rituālā ik vakara kriketa spēlēšana pagalmā šodien ir situsi augstu vilni, par ko spriedu arī pēc spēles laikā dzirdamajiem puišeļu kliedzieniem. Viņu izkliegtā kriketa terminoloģija man ir kā Morzes ābece, bet puišeļi, kas to sāk apgūt tiklīdz iemācās sviest bumbu, to pārvalda teju vai ekspertu līmenī.

Pilsētas puišeļiem krikets ir viena no nedaudzajām izklaides iespējām brīvajā laikā. Pārapdzīvotība un nepietiekams sporta laukumu daudzums liedz lielākajai daļai vietējo bērnu aktīvi sportot, ja vien vecāki nav kāda ekskluzīva sporta kluba biedri. Kriketam nav vajadzīgs īpašs aprīkojums vai plašs laukums – puišeļi to spēlē uz sānu ieliņām, pabēgot malā, lai dotu vietu garām braucošām mašīnām.

Pagalma puišeļi nav vienīgie, kas slimo ar kriketu – to spēlē un par to fano lielākā daļa Pakistānas vīriešu. Šī sporta spēle, kas ienāca Pakistānā, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, Lielbritānijas koloniālās ekspansijas rezultātā, ir dzinusi vietējā tautā tik dziļas saknes, ka jau sen ir pārtapusi no ‘balto cilvēku’ spēles ‘savējā’. Atceros, kā, kriketa pasaules kausam ejot, savulaik pat mana vīramāte uzticīgi sēdēja TV priekšā katras Pakistānas komandas spēles laikā. Un runa šeit neiet par tikai pāris stundām, jo kriketa spēles ilgums reizēm pārsniedz pat sešas stundas!

Pašlaik, visu marta mēnesi Šrilankā, Bangladešā un Indijā rit pasaules kriketa kausa spēles. Terorisma draudu dēļ, Pakistānā šogad spēles nenotiek. Nozīmīgāko maču laikā, ielas kļūst patukšas, jo visi, kas var, cenšas atrast vietu TV priekšā. Arī mūsmāju vīrieši Pakistānas komandas spēļu laikā sēž kā pielīmēti pie ekrāniem. Dzirdu, kā par savējo veiksmēm fano arī kaimiņi, jo pat caur sienām varu dzirdēt viņu sajūsmas kliedzienus.

Īpašu kaislību apvīts vienmēr ir Indijas-Pakistānas mačs, jo tā zemtekstā slēpjas abu nāciju ilgas būt pārākajām šajā reģionā. Konflikts abu valstu starpā sniedzas vēsturē uz 1947. gadu, kad Lielbritānija atstāja tolaik vienoto Indiju, kura pēc tam tika sadalīta Indijā un Pakistānā. Kopš tā laika, abu valstu starpā ir pastāvīgas politiskās problēmas, kuru fonā vienmēr rit sacensības arī visās citās jomās par pārākuma statusu šajā reģionā. Pat neatkarības dienas svinēšanai abas valstis ir izvēlējušās atšķirīgus datumus: Pakistāna svin četrpadsmito augustu, bet Indija - piecpadsmito. Indijas-Pakistānas kriketa mačs ir tik svarīgs, ka tā laikā pat brīnumainā kārtā tiek nodrošināta nepārtraukta elektrības padeve visā pilsētā, kas citos laikos nekādi nav iespējams. Latvieši vislabāk izpratīs šo starpnāciju sacensību garu, ja atcerēsies to sajūsmu, kāda valdīja tautā atmodas laikā, kad latviešu hokejisti uzvarēja Krievijas komandu.

Es ar kriketu vēl neesmu saslimusi. Ilgo spēles stundu laikā vienīgais, kas mani piesaista TV ekrānam, ir Čača Kriket (kriketa onkuļa) parādīšanās. Šis sirmgalvis, kuru var atpazīt pēc baltās bārdas un Pakistānas kriketa komandas simbolikas apģērbā, ir Pakistānas kriketa padomes oficiāli algots fans, kas ceļo pa pasauli kopā ar komandu, uzturot līdzjutējos spēles garu.