Atskan zvans, Naimas kundze klāt!

Laila Brence, Karači Pakistānā
Pirmdiena, 17. janvāris (2011)
http://diena.lv/lv/laikraksts/763717-atskan-zvans-naimas-kundze-klat

Ir gandrīz četri pēcpusdienā, kad atskan ierastais durvju zvans. Klāt ir Naimas kundze - bērnu Korāna skolotāja. Turpmākās stundas laikā, viņa mācīs Uzeram un Hafsai lasīt Korānu arābu valodā. Pēc tam, viņa dosies pie kaimiņiem augšstāvā, kur viņu gaida vēl divi Korāna skolnieki.

Mājskolotāju un pēcskolas mācību centru bizness Pakistānā ir ļoti populārs un ienesīgs. Gandrīz katra vidusmēra ģimene algo bērniem divus privātskolotājus – vienu, kas palīdz sagatavot skolas mājasdarbus, un otru, kas māca bērniem Kurānu. Kad bērni sasniedz vidusskolas gadus, pēc skolas viņi dodas uz mācību centriem, kur skolotāji skaidro viņiem grūtāko mācību vielu. Vecākiem sanāk par visu maksāt dubultā – skolas nauda plus mājskolotāji vai mācību centra izmaksas. Atliek tikai pareizināt to visu ar lielo bērnu skaitu vietējās ģimenēs, lai saprastu, ka bērnu izglītošana šeit ir nopietna finansiāla nasta. Skolotājiem, savukārt, šī ir laba iespēja iegūt papildus ienākumus, jo viņu profesija Pakistānā ir ļoti zemu apmaksāta.

Sākumā man šī mājskolotāju un pēcskolas mācību centru kultūra likās visai dīvaina. Ja jau bērns iet skolā, kāpēc gan viņam ir vajadzīgi papildus skolotāji, kas palīdz tikt galā ar mājasdarbiem? Iepazīstos vietējo skolu sistēmu tuvāk, sapratu, ka liela daļa vecāku tieši šādu sistēmu uzskata par nepieciešamību, jo vidusmēra skolu standarts Pakistānā ir ļoti zems. Skolotāji nav kvalificēti, mācību grāmatas nav pietiekami labas. Skolēnu skaits klasē bieži vien ir tuvu četrdesmit. Katra maza privātskoliņa uzskata, ka var veidot paši savu mācību programmu. Tā visa rezultātā, skolēni bieži līdz galam neizprot mācību vielu, ja vien viņiem talkā nenāk privātskolotāji.

Mājskolotāji vai nu nāk uz mājām, vai arī bērni iet pie viņiem. Sievietes skolotājas visbiežāk izvēlas aicināt skolniekus uz savām mājām. Par mājskolotāju var kļūt gandrīz jebkurš – tam nav vajadzīgi īpaši diplomi. Ja kaimiņu tante kaut cik labi runā angliski un ir beigusi pamatskolu vai vidusskolu, viņa visticamāk brīvajā laikā piepelnās par mājskolotāju. Vīrieši šādi papildina savas ģimenes ienākumus pēc darba laika. Korāna skolotājiem gan tiek uzstādītas augstākas prasības – vecāki vēlas, lai viņiem būtu madrassas (reliģiskas skolas) izglītība.

Pēc vairākiem privātskolu sistēmā nostrādātiem gadiem, Naimas kundze, sasniedzot savus piecdesmit, izvēlējās pārtraukt darbu skolā un tā vietā piestrādāt par privātskolotāju, lai palīdzētu vīram finansiāli uzturēt lielo ģimeni. Izskolot un izdot pie vīriem sešas meitas nav joka lieta. Vecākā meita jau studē universitātē, kamēr jaunākai nav vēl pat desmit gadu. No pirmdienas līdz piektdienai, Naimas kundze ikdienas pavada vismaz sešas stundas, staigājot no mājas uz māju un palīdzot bērniem gan ar skolā uzdoto, gan arī mācot viņiem Korānu. Bieži viņa saka, ka vakaros esot ļoti nogurusi, bet skolēnu ģimenes neliekot viņu mierā – vecāki viņu ļoti gaida, jo labus mājskolotājus nav viegli atrast.

Uzera un Hafsas Korāna stunda nu ir galā. Bērni izvada skolotāju pa durvīm un paši skrien laukā pagalmā, lai līdz saulrieta lūgšanām vēl paspētu izskraidīties pa svaigu gaisu un izspēlēties ar draugiem.