Āzijas ziema

Laila Brence | Karači Pakistānā
Trešdiena, 8. decembris (2010)
http://diena.lv/lv/laikraksts/759316-azijas-ziema

Šorīt astoņgadīgais Uzers atskrēja no savas istabas un drebinoties palīda zem manas segas. Atverot acis, labpatikā pasmaidīju, jo manīju gaisā svaigumu un dzestrumu, kas atgādināja Latvijas agrīno rudeni. Beidzot, beidzot arī mūsu ziemas sezona liek par sevi manīt!

Latvijas radi gan par manis aprakstīto Karači ziemu tikai pasmīkņā. Kas nu tā par ziemu, ja decembrī pa dienu ir pāri pa +20? Atsaku, ka toties naktī ir tikai ap +10, kas šejieniešiem ir ievērības cienīgs aukstums. Jāatzīstas, ka arī man pašai sākumā likās vareni amizanti redzēt pamatīgi satuntuļotos bērnus ar ziemas cepurēm galvā, kad laukā bija tikai +15.

Lai gan Karači ziema līdzinās vēsai Latvijas vasarai, citās Pakistānas daļās ir sniegs un sals. Tikai 700 km attālajā Kvetā šobrīd ir jau zem nulles. Savukārt kalnos valsts augšdaļā sniegs turas visu gadu. Ģeogrāfiski izstieptā valsts var lepoties pat ar divām ražas sezonām, kas nodrošina vietējam tirgum vienmēr svaigus dārzeņus.

Šodien būs jāvelk laukā no skapja bērnu siltās drēbes un vecmammas dāvinātās vilnas zeķītes, bez kurām mājās nu vairs neiztikt. Šejienes ēkas ir celtas karstajai sezonai – marmora vai rotāta cementa grīdas, no cementa ķieģeļiem būvētas sienas. Nav grūti iedomāties, ka, temperatūrai laukā krītoties, gan grīdas, gan sienas rada mājās īstu ledusskapja efektu. Grīdas tiks nosiltinātas ar paklājiem, logi nomazgāti un rūpīgi aiztaisīti. Masīvie griestu ventilatori un sienās sēdošie gaisa kondicionieri jau ir apklusuši un aizmiguši ziemas miegā līdz pat marta sākumam.

Nepatīkamākā ziemas parādība ir daudzie odi, kuri vasaras karstumā nespēj izdzīvot. Šajā sezonā aktivizējas gan malārijas, gan arī tikai pāris gadus atpakaļ Pakistānā ievestie tropu drudža (dengī) odi. Arī šogad no tropu drudža jau ir mirušie – lielākoties tie, kas laicīgi nebija griezušies pēc medicīniskās palīdzības. Arī es to pāris gadus atpakaļ izslimoju.

Vēsais gadalaiks atnes sev līdzi arī zināmas izmaiņas pakistāniešu ēšanas paradumos. Man līdz šim vēl neizprastu mistisku iemeslu dēļ, ēdieni, dzērieni, dārzeņi un augļi šeit tiek iedalīti pēc to kvalitātēm ‘aukstos’ un ‘karstos’. Tā, piemēram, ja tēja un piens ir aukstas kvalitātes dzērieni, tad kafijai un zupām piemīt karsta kvalitāte; ja citrusaugļi un banāni tiek ierindoti aukstajā grupā, tad mango, rieksti un žāvēti augļi karstajā. Gudrība visā tajā ir tāda, ka vasaras sezonā tiek lietots aukstās kvalitātes uzturs, kamēr ziemā – karstās.

Kā no iepriekš teiktā var noprast, ziemas sezona dod zaļo gaismu kafijai, zupām, riekstiem un žāvētiem augļiem. Ja vasarā ciemiņiem piedāvāta kafijas tase izraisīs viņu sejās neizpratni, tad ziemā tā tiks izdzerta ar baudu. Uz ietvju malām sāk parādīties zupas mini-biznesiņi: stumjami rati ar gāzes balonu, kas uztur karstu ziemā iecienīto vistas un kukurūzas zupu. Savukārt sauso augļu un riekstu pārdevēji izliek savu preci uz lielāka izmēra ratiem. Arī viņu rīcībā ir gāzes balons, kurš gan nesilda zupas katlu, bet palielu smilšu bļodu, kurās tiek iemaisīti un apcepti zemesrieksti ar visām mizām – Uzera un Hafsas mīļākie ziemas gardumi!

Par gardumiem stāstot, arī man sagribējās kaut ko siltu. Steigšos uz virtuvi uzvārīt no Latvijas līdzi atvesto draudzenes Sigitas dāvāto zāļu tēju. Kas gan var sasildīt labāk par krūzi karstas Latvijas zāļu tējas ar medu?