Laila Brence, Karāči
"Diena" / 01-09-2011
Ēdināšanas iestāžu bizness Karači plaukst un zeļ par spīti tam, ka Pakistāna ir trešās pasaules valsts. Ja neko citu atļauties nevar, tad vismaz labi paēst gribas. Jāatzīst, ka grūti ir stāties pretī pakistāniešu ēdienu vilinājumam, jo vietējā virtuve tiešām ir gardēžu paradīze. Bieži citur pasaulē izkaisītos pakistāniešus uz mājām atpakaļ velk tieši ilgas pēc kārtīga birjani (plova) vai čiken tikka (ar garšvielām grilēta vista).
Mūsu ģimene parasti ēd ārpus mājas nedēļas nogalēs. Lai gan vīram pēc smagas darba nedēļas gribas pabūt vairāk mājās un ēst ko garšīgu mājās gatavotu, bērnu plus manas balss kvorums tomēr viņu izbalso, nodrošinot vismaz vienu reizi vakariņas ārpus mājas. Galu galā, arī man gribas brīvdienās brīvāk uzelpot - pāris stundu ilga stāvēšana uz grādiem +50 uzkarsētā virtuvē gluži neasociējas ar atpūtu.
Iespējas vakariņot Karači ir ļoti plašas. Naudīgākie var sēdēt ekskluzīvos uz ūdens izvirzītos restorānos Arābijas jūras krastā, bet vienkāršākie ļaudis var tīri labi pavakariņot ēstuvītēs, kuru plastmasas galdiņi un krēsli ir izlikti turpat uz trotuāra ieskrietuvīšu priekšā. Populāri ir ķīniešu restorāni, kuru īpašnieki ne reti ir paši ķīnieši, jo Ķīna jau tepat kaimiņos vien ir. Savukārt eiropiešu virtuvi var baudīt lielo viesnīcu restorānos, kas piedāvājumu pielāgo tur bieži dzīvojošo ārzemju klientu gaumei. Ir Karači arī ātro uzkodu ēstuves: amerikāniskās McDonald’s, Pizza Hut, Domino’s, KFC un Subway, kā arī dažādas vietējās picu un burgeru ķēdes. Tomēr jāatzīst, ka kārtīgu vakariņu meklējumos lielais vairums tautas tomēr dod priekšroku vietējiem ēdieniem, īpaši ploviem un dažādajiem grilējumiem, kas, manuprāt, ir tik garšīgi kā nekur citur pasaulē. Ārzemju viesiem iesaku izbaudīt austrumu garšu un eksotiku tādos populāros Karači restorānos kā grilēto gardumu karalī Bar-B-Q Tonight un ar senatnīgo pagātni tematiski veidotajā Lal Qila.
Mūsu ģimenei patīk vakariņot kopā ar radiem vai draugiem. Varianti šādos gadījumos parasti ir divi: dodamies vakariņās laukā visi kopā vai nopērkam vakariņas un ēdam pie kāda mājās. Katram no variantiem ir savi plusi un mīnusi. Ja vakariņojam laukā, tad grilējumi būs ugunīgi karsti un sulīgi, bērni varēs papriecāties restorānos bieži esošajos rotaļu laukumos, bet nāksies gan pieciest lielos pūļus un samērā augsto trokšņu līmeni. Sēžot laukā, jārēķinās, protams, ir arī ar Karači karstumu. Turpretī izvēloties ēst mājās, bērni nebūs jāpieskata, paši varēsim netraucēti sarunāties, bet ēdiens gan vairs nebūs kā tikko gatavots. Bieži vedam vakariņas mājās, jo tad arī sievietes jūtas ērtāk – sejas aizklājus valkājošās musulmanes tos var noņemt un ērti baudīt vakariņas citu sieviešu sabiedrībā.
Īpaši mums patīk vakariņot kopā ar otru pus-latvisko Karači ģimeni Lieni, Imrānu un viņu dēliņu Zeinu – tā ir lieliska iespēja ne vien garšīgi paēst, bet arī mums ar Lieni palocīt mēles latviešu valodā. Tomēr ja sadomājam pavakariņot vieni paši, tad visbiežāk izvēlamies mūsu tik iecienītos Eaton restorāna grilētas vistas rullīšus. Apstājoties Eaton stāvlaukumā, mums klāt pieskrien pie ēstuves laukā dežūrējošie viesmīļi, kas apkalpo mašīnās sēdošos klientus – arī šis ir populārs veids, kā vakariņot Karači. Jau pēc minūtēm desmit mūsu smaržīgie vistas rullīši ir klāt – notiesājam tos turpat mašīnā sēžot!
