Laila Brence, Karači
"Diena" 04-04-2012
No puķu podiņiem mājas priekšā spraucas laukā pa jaunai gaišzaļai lapiņai, šur tur pat pa ziediņam – arī Pakistānā ir klāt pavasaris. Man pietrūkst Latvijas pavasara spirgtuma, jo Karači gadalaiku maiņa ir gandrīz nemanāma. Par pavasara iestāšanos liecina vien ziedošie koki un krūmi, kā arī gaisa temperatūras kāpumi. Ja ziemā šeit valda maigai Latvijas vasarai līdzīgs siltums, tad martā termometra stabiņš dienas laikā stabili turas virs +30 grādiem un uzkāpj līdz pat +45 maijā, kas ir gada karstākais mēnesis.
Karači februāris vienmēr izceļas ar ziedu izstādēm, kas tradicionāli iezīmē ziemas beigas. Šogad ikgadējā – nu jau sešdesmit pirmā – Pakistānas ziedu izstāde notika kādā parkā pašā Arābijas jūras krastā. Gandrīz nedēļas garumā pilsētniekus priecēja ziedi visdažādākajos sakārtojumos – sākot no maziem podiņiem līdz pat masīvām ziedu kompozīcijām. Izstādē piedalījās ziedu audzētāji, daiļdārznieki, organiskās pārtikas audzētāji, dažādas papildmēslojumu firmas un pat skolnieki, kas arī lepni izrādīja pašu veidotās kompozīcijas.
Gatavojoties vasaras karstumam, vietējie dizaineri pavasarī rīko apdrukātu kokvilnas audumu izstādes. Reizēm pat dusmojos, braucot pa Karači ielām, jo tās ir bāztin piebāztas ar milzīgiem kokvilnas izstāžu reklāmu stendiem. Novēroju, ka ik gadu to paliek arvien vairāk – lai gan dizaineru apdrukātie audumi nav domāti plānāku maciņu īpašniecēm, laikam tomēr pircēju netrūkst. Sekojot Rietumu paraugam, liela daļa vietējo dizaineru savās reklāmās izmanto sievietes, kuru tērpi neatbilst Islāma vadlīnijām. Šogad Karači sievietes sasparojās un rīkoja protesta akcijas pret sieviešu izmantošanu reklāmās, aicinot atbalstīt dizainerus, kuru reklāmās nav sieviešu. Arī es vairākkārt saņēmu šādu akciju īsziņas ar atbalstāmo dizaineru sarakstiem.
Ziemas beigas Karači ir arī zemeņu laiks. Lai gan salīdzinājumā ar citiem augļiem zemenes šeit ir nekrietni dārgas, tās ir ļoti iecienītas. Svaigu augļu vietējā tirgū netrūkst nekad – arī tie katrā sezonā ir savi un liecina par gadalaiku maiņu. Ja ziemas laikā priecājāmies par melonēm, guavām, dažādajām apelsīnu šķirnēm un jo īpaši mandarīniem, tad šobrīd ar nepacietību gaidām aprīļa beigas un karsto maiju, kas iezīmēs mango sezonas sākumu. Mango pakistānieši sauc par augļu karali – tas ir iekarojis sirdis ar savu piesātināto saldumu un vienreizējām garšas īpašībām.
Līdz ar pavasara karstākajām dienām, mājās ir zudis ziemai raksturīgais klusums. Pie griestiem tagad dienu un nakti dūc milzīgi ventilatori. Arī ilgu ziemas miegu gulējušie gaisa kondicionieri jau ir darba kārtībā – pagājušajā nedēļās nogalē vīrs bija ataicinājis gaisa kondicionieru apkalpotājus, kas tos iztīrīja no ziemas putekļiem. Ar bažām domājam par šīs vasaras elektrības rēķiniem, jo arī pie mums cenas nestāv uz vietas. Gaisa kondicionieru sezonā mūsmājās nav neierasti saņemt mēneša rēķinu 40 - 50 latu apmērā. Es, savukārt, velku jo skapjiem dienas gaismā bērnu vasaras drēbes un pasūtu arī sev pie šuvējas vieglākus vasaras tērpus.
trešdiena, 2012. gada 4. aprīlis
trešdiena, 2012. gada 25. janvāris
Atkal mājās
Laila Brence Pakistānā. 2012. gada 25. janvāris 07:43
"Diena" http://www.diena.lv/dzivesstils/latviesi-pasaule/vestule-no-svesuma-atkal-majas-13927686
Riņķojam mašīnā pa kādu no Karači privātmāju kvartāliem, meklējot vajadzīgo namu, kur esam ielūgti pusdienās. Beidzot tomēr nākas zvanīt namatēvam, lai palīdz mums viņus atrast tīmekļoto bez nosaukuma ieliņu labirintos. Kopš atgriezāmies Pakistānā, ik nedēļas nogali pavadām, ciemojoties pie radiem un draugiem.
Cik labi gan ir atkal būt mājās! Nē, šoreiz es nedomāju Latviju, bet gan Karači, kurp esam ar bērniem atgriezušies pēc ciemošanās Latvijā pie radiem. Pat man pašai šī atziņa reizēm liekas dīvaina: jā, tagad Pakistānā jūtos kā mājās, jo šeit nodzīvots jau vairāk nekā gadu desmits – visa dzīve tagad ir šeit. Lai gan bērniem Latvija ļoti patīk, arī viņi uzskata Karači par savām īstajām mājām, kur vienmēr ir priecīgi atgriezties.
Arī vīrs ir atgriezies no sava svētceļojuma uz Meku. Tā kā viņš iebrauca Karači pāris nedēļas agrāk nekā mēs, tieši viņam nācās saskarties ar bēdīgo likteni, kāds piemeklē mājas, kas tuksnešainā, sausā klimatā atstātas uz ilgāku laiku bez uzraudzības: putekļu kalni, zirnekļu tīkli, mājas kukaiņu uzbrukumu sekas. Lai gan vīrs bija prom tikai četrdesmit dienas, par lielu pārsteigumu, virtuvē viņš atrada pat žurku darbības zīmes – manas koka karotes bija nograuztas līdz kātiem, ziepes apēstas, miltu un rīsu trauku vāki asu zobu izrotāti. Ja citi hadžīs (hadžī – svētceļojumu veicis musulmanis/-e) mājās tiek sagaidīti ar ziedu virtenēm un apsveikumiem, tad vīram priekšā bija daudz skarbāka realitāte.
Atgriežoties mājās, hādžīs Pakistānā tiek īpaši godināti, jo hadža (musulmaņu svētceļojuma) veikšana ir liels sasniegums katra musulmaņa dzīvē. Radi sagaida viņus lidostā ar ziedu virtenēm kā svarīgus ciemiņus. Mājās viņiem tiek celti priekšā izmeklētākie gardumi un no visām pusēm birst apsveikumi ar veiksmīgu hadža izpildi. Radi un draugi aicina hādžī ar ģimeni ciemos uz īpašām maltītēm, pēc kurām ne reti hādžī saņem arī dāvanas. Vīru, kopā ar citiem kompānijā strādājošiem šī gada svētceļniekiem, vakariņās uzaicināja arī kompānijas direktors. Pirmās četrdesmit dienas pēc hadža svētceļniekiem ir īpašas – tajās Dievs atbild teju vai uz katru viņu lūgšanu. Šī iemesla dēļ, gan radi, gan draugi lūdz hādžīs, lai tie par viņiem aizlūdz.
Neatņemama atgriešanās sastāvdaļa ir arī dāvanas mājiniekiem – tās veda gan vīrs, gan arī es. Tradicionāli, hādžīs ved no Saūdu Arābijas dāvanā dateles un ūdeni no īpašā Mekā esošā Zamzama avota. Pavadījām vairākus vakarus, saiņojot individuālos sainīšos vīra atvestos 24 kilogramus dateļu un 10 litrus Zamzama ūdens, kas vēlāk tika dāvāti radiem, draugiem un darba kolēģiem. Tuvākajiem ģimenes locekļiem vīrs atveda arī Arābijā populārās smaržu esences, kas Pakistānā ir lielā cieņā. Arī es dalīju no Latvijas atvestās dāvanas: „Dzintara” un „Laimas” produkciju, kafiju, kā arī Latvijas rupjmaizi un sieru, kas šeit visiem ļoti garšo. Arī paši vēl nedēļu brokastīs priecājāmies par rupjmaizi, kas Pakistānā liekas garšojam pat vēl labāk nekā Latvijā.
Lai gan esam Karači jau vairāk kā mēnesi, daudzo ielūgumu un dāvanu dalīšanas dēļ tikai tagad sākam pa īstam iejusties šejienes ikdienas dzīves ritmā. Bērni jau ir sākuši kalt plānus nākotnei – cik gadu viņiem būs, kad brauks uz Latviju pie vecmammas nākamreiz? Arī vīrs ir sācis domāt par nākamo svētceļojumu – Mekas garīgā aura izstaro tādu pievilkšanas spēku, kas liek katram, kas tur kaut reizi ir bijis, sirdī vēlēšanos Mekā atgriezties atkal un atkal.
"Diena" http://www.diena.lv/dzivesstils/latviesi-pasaule/vestule-no-svesuma-atkal-majas-13927686
Riņķojam mašīnā pa kādu no Karači privātmāju kvartāliem, meklējot vajadzīgo namu, kur esam ielūgti pusdienās. Beidzot tomēr nākas zvanīt namatēvam, lai palīdz mums viņus atrast tīmekļoto bez nosaukuma ieliņu labirintos. Kopš atgriezāmies Pakistānā, ik nedēļas nogali pavadām, ciemojoties pie radiem un draugiem.
Cik labi gan ir atkal būt mājās! Nē, šoreiz es nedomāju Latviju, bet gan Karači, kurp esam ar bērniem atgriezušies pēc ciemošanās Latvijā pie radiem. Pat man pašai šī atziņa reizēm liekas dīvaina: jā, tagad Pakistānā jūtos kā mājās, jo šeit nodzīvots jau vairāk nekā gadu desmits – visa dzīve tagad ir šeit. Lai gan bērniem Latvija ļoti patīk, arī viņi uzskata Karači par savām īstajām mājām, kur vienmēr ir priecīgi atgriezties.
Arī vīrs ir atgriezies no sava svētceļojuma uz Meku. Tā kā viņš iebrauca Karači pāris nedēļas agrāk nekā mēs, tieši viņam nācās saskarties ar bēdīgo likteni, kāds piemeklē mājas, kas tuksnešainā, sausā klimatā atstātas uz ilgāku laiku bez uzraudzības: putekļu kalni, zirnekļu tīkli, mājas kukaiņu uzbrukumu sekas. Lai gan vīrs bija prom tikai četrdesmit dienas, par lielu pārsteigumu, virtuvē viņš atrada pat žurku darbības zīmes – manas koka karotes bija nograuztas līdz kātiem, ziepes apēstas, miltu un rīsu trauku vāki asu zobu izrotāti. Ja citi hadžīs (hadžī – svētceļojumu veicis musulmanis/-e) mājās tiek sagaidīti ar ziedu virtenēm un apsveikumiem, tad vīram priekšā bija daudz skarbāka realitāte.
Atgriežoties mājās, hādžīs Pakistānā tiek īpaši godināti, jo hadža (musulmaņu svētceļojuma) veikšana ir liels sasniegums katra musulmaņa dzīvē. Radi sagaida viņus lidostā ar ziedu virtenēm kā svarīgus ciemiņus. Mājās viņiem tiek celti priekšā izmeklētākie gardumi un no visām pusēm birst apsveikumi ar veiksmīgu hadža izpildi. Radi un draugi aicina hādžī ar ģimeni ciemos uz īpašām maltītēm, pēc kurām ne reti hādžī saņem arī dāvanas. Vīru, kopā ar citiem kompānijā strādājošiem šī gada svētceļniekiem, vakariņās uzaicināja arī kompānijas direktors. Pirmās četrdesmit dienas pēc hadža svētceļniekiem ir īpašas – tajās Dievs atbild teju vai uz katru viņu lūgšanu. Šī iemesla dēļ, gan radi, gan draugi lūdz hādžīs, lai tie par viņiem aizlūdz.
Neatņemama atgriešanās sastāvdaļa ir arī dāvanas mājiniekiem – tās veda gan vīrs, gan arī es. Tradicionāli, hādžīs ved no Saūdu Arābijas dāvanā dateles un ūdeni no īpašā Mekā esošā Zamzama avota. Pavadījām vairākus vakarus, saiņojot individuālos sainīšos vīra atvestos 24 kilogramus dateļu un 10 litrus Zamzama ūdens, kas vēlāk tika dāvāti radiem, draugiem un darba kolēģiem. Tuvākajiem ģimenes locekļiem vīrs atveda arī Arābijā populārās smaržu esences, kas Pakistānā ir lielā cieņā. Arī es dalīju no Latvijas atvestās dāvanas: „Dzintara” un „Laimas” produkciju, kafiju, kā arī Latvijas rupjmaizi un sieru, kas šeit visiem ļoti garšo. Arī paši vēl nedēļu brokastīs priecājāmies par rupjmaizi, kas Pakistānā liekas garšojam pat vēl labāk nekā Latvijā.
Lai gan esam Karači jau vairāk kā mēnesi, daudzo ielūgumu un dāvanu dalīšanas dēļ tikai tagad sākam pa īstam iejusties šejienes ikdienas dzīves ritmā. Bērni jau ir sākuši kalt plānus nākotnei – cik gadu viņiem būs, kad brauks uz Latviju pie vecmammas nākamreiz? Arī vīrs ir sācis domāt par nākamo svētceļojumu – Mekas garīgā aura izstaro tādu pievilkšanas spēku, kas liek katram, kas tur kaut reizi ir bijis, sirdī vēlēšanos Mekā atgriezties atkal un atkal.
pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris
Kaut reizi uz Meku
Laila Brence, Karāči
"Diena" / 17-10-2011
Bērni, Uzers ar Hafsu, nepacietīgi drūzmējas pie datora, jo abi grib ekrānā redzēt tēti, kuram nu ir noskūti mati, kā apliecinājums tam, ka viņš ir veicis umru (mazo svētceļojumu). Attēls interneta kamerā izsauc bērnos pamatīgu smieklu šalti! Un kā gan ne, ja no tēva melnā, biezā matu ērkuļa nav vairs ne miņas – seju rotā bārda vien.
Vīrs ir devies uz Meku, lai veiktu hadžu (lielo svētceļojumu), kas ir katra musulmaņa pienākums kaut reizi dzīvē, ja viņi to var finansiāli un fiziski atļauties. Pretstatā mazajam svētceļojumam, jeb umrai, kuru var veikt jebkurā laikā, hadžu veic noteiktā islāma lunārā kalendāra mēnesī. Uz hadža laiku, Mekā kopā sanāk musulmaņu svētceļnieku no visiem zemeslodes nostūriem. Katrs ir atstājis savas mājas, lai vienotā Dievlūdzēju straumē izpildītu senos rituālus, kas atbrīvos no grēku nastas un garīgi atjaunos dvēseli.
Daļa Pakistānas svētceļnieku jau ir Mekā, kamēr citi tur ieradīsies tikai pavisam īsi pirms hadža sākuma. Pakistānas valdība un ceļojumu aģentūras piedāvā pakistāniešiem dažādas hadža paketes, kuru cenu nosaka ceļojuma ilgums un Mekā nodrošinātais komforta līmenis. Lai gan pats hadžs ilgst mazāk nekā nedēļu, vīrs izvēlējās vienu no ilgākajām paketēm – uz četrdesmit dienām. Pārējā laikā, viņš veiks mazo svētceļojumu, nodosies personiskām lūgšanām un Dieva pielūgsmei, kā arī apskatīs vēsturiskas vietas Saūdu Arābijā. Svētceļojums ir arī ideāls laiks, lai izrautos no ikdienas rutīnas, izvērtētu līdz šim dzīvē sasniegto un nospraustu mērķus nākotnei.
Gatavošanās svētceļojumam sākās jau mēnesi pirms došanās ceļā. Kopā ar citiem viņa grupas svētceļniekiem, vīrs katru nedēļas nogali gāja uz kursiem, kuros mācījās, kā pareizi veikt nepieciešamos rituālus un kas vēl svētceļojuma laikā ir jāievēro. Nācās apmeklēt arī ārstu, lai saņemtu prasītās potes un īpašas receptes zālēm, kuras vīrs lieto, jo bez receptēm tās līdzi ņemt nav atļauts. Tāpat bija jāsarūpē arī līdzi ņemamie apģērbi visām četrdesmit dienām, jo drēbju mazgāšanas pakalpojumi Mekā esot dārgāki, nekā jauna apģērba iegāde Pakistānā! Visa mēneša garumā, vīrs bija saplānojis laiku arī radu apciemošanai, lai pirms došanās ceļā personīgi no viņiem atvadītos.
Ceļojumu aģentūra nodrošina svētceļniekus ne tikai ar vajadzīgo informāciju, bet arī ar svētceļojumam nepieciešamajām lietām: mugursoma, soma apaviem, maciņš dokumentiem un biļetēm, termoss ūdenim, lūgšanu grāmatiņas un svētceļojuma rituālu literatūra, kabatas formāta Korāns un ihrāms vīriešiem. Ihrāms ir īpašs apģērbs, ko visi svētceļnieki vīrieši nēsā hadža laikā – tas sastāv no diviem baltiem, nešūtiem audekla gabaliem, kurus svētceļnieki aptin sev apkārt. Fakts, ka visi svētceļnieki ir tērpti vienādi, nojauc sociālo slāņu barjeras – visi ir Dieva priekšā vienādi, visi ir ieradušies Mekā ar mērķi pielūgt vienīgo Dievu. Bez visas citas bagāžas, vīrs līdzi uz Meku aizveda arī vairākas lapas ar aizlūgumu lūgumiem no radiem un draugiem - Mekā lūgšanām ir lielāks spēks.
Hadžam tuvojoties, visas Pakistānas lidostas ir svētceļnieku pilnas. Aviokompānijas organizē īpašus reisus daudzo svētceļnieku transportēšanai. Pat pases pārbaudes punktos tiek veidotas īpašas svētceļnieku rindas. PIA(Pakistānas starptautiskā aviolīnija) vien ik dienas veic desmit svētceļnieku reisus no septiņām lielākajām valsts pilsētām, atvēlot tikai svētceļnieku reisiem septiņas lidmašīnas un kopumā plānojot transportēt 109,000 pakistāniešu svētceļnieku.
"Diena" / 17-10-2011
Bērni, Uzers ar Hafsu, nepacietīgi drūzmējas pie datora, jo abi grib ekrānā redzēt tēti, kuram nu ir noskūti mati, kā apliecinājums tam, ka viņš ir veicis umru (mazo svētceļojumu). Attēls interneta kamerā izsauc bērnos pamatīgu smieklu šalti! Un kā gan ne, ja no tēva melnā, biezā matu ērkuļa nav vairs ne miņas – seju rotā bārda vien.
Vīrs ir devies uz Meku, lai veiktu hadžu (lielo svētceļojumu), kas ir katra musulmaņa pienākums kaut reizi dzīvē, ja viņi to var finansiāli un fiziski atļauties. Pretstatā mazajam svētceļojumam, jeb umrai, kuru var veikt jebkurā laikā, hadžu veic noteiktā islāma lunārā kalendāra mēnesī. Uz hadža laiku, Mekā kopā sanāk musulmaņu svētceļnieku no visiem zemeslodes nostūriem. Katrs ir atstājis savas mājas, lai vienotā Dievlūdzēju straumē izpildītu senos rituālus, kas atbrīvos no grēku nastas un garīgi atjaunos dvēseli.
Daļa Pakistānas svētceļnieku jau ir Mekā, kamēr citi tur ieradīsies tikai pavisam īsi pirms hadža sākuma. Pakistānas valdība un ceļojumu aģentūras piedāvā pakistāniešiem dažādas hadža paketes, kuru cenu nosaka ceļojuma ilgums un Mekā nodrošinātais komforta līmenis. Lai gan pats hadžs ilgst mazāk nekā nedēļu, vīrs izvēlējās vienu no ilgākajām paketēm – uz četrdesmit dienām. Pārējā laikā, viņš veiks mazo svētceļojumu, nodosies personiskām lūgšanām un Dieva pielūgsmei, kā arī apskatīs vēsturiskas vietas Saūdu Arābijā. Svētceļojums ir arī ideāls laiks, lai izrautos no ikdienas rutīnas, izvērtētu līdz šim dzīvē sasniegto un nospraustu mērķus nākotnei.
Gatavošanās svētceļojumam sākās jau mēnesi pirms došanās ceļā. Kopā ar citiem viņa grupas svētceļniekiem, vīrs katru nedēļas nogali gāja uz kursiem, kuros mācījās, kā pareizi veikt nepieciešamos rituālus un kas vēl svētceļojuma laikā ir jāievēro. Nācās apmeklēt arī ārstu, lai saņemtu prasītās potes un īpašas receptes zālēm, kuras vīrs lieto, jo bez receptēm tās līdzi ņemt nav atļauts. Tāpat bija jāsarūpē arī līdzi ņemamie apģērbi visām četrdesmit dienām, jo drēbju mazgāšanas pakalpojumi Mekā esot dārgāki, nekā jauna apģērba iegāde Pakistānā! Visa mēneša garumā, vīrs bija saplānojis laiku arī radu apciemošanai, lai pirms došanās ceļā personīgi no viņiem atvadītos.
Ceļojumu aģentūra nodrošina svētceļniekus ne tikai ar vajadzīgo informāciju, bet arī ar svētceļojumam nepieciešamajām lietām: mugursoma, soma apaviem, maciņš dokumentiem un biļetēm, termoss ūdenim, lūgšanu grāmatiņas un svētceļojuma rituālu literatūra, kabatas formāta Korāns un ihrāms vīriešiem. Ihrāms ir īpašs apģērbs, ko visi svētceļnieki vīrieši nēsā hadža laikā – tas sastāv no diviem baltiem, nešūtiem audekla gabaliem, kurus svētceļnieki aptin sev apkārt. Fakts, ka visi svētceļnieki ir tērpti vienādi, nojauc sociālo slāņu barjeras – visi ir Dieva priekšā vienādi, visi ir ieradušies Mekā ar mērķi pielūgt vienīgo Dievu. Bez visas citas bagāžas, vīrs līdzi uz Meku aizveda arī vairākas lapas ar aizlūgumu lūgumiem no radiem un draugiem - Mekā lūgšanām ir lielāks spēks.
Hadžam tuvojoties, visas Pakistānas lidostas ir svētceļnieku pilnas. Aviokompānijas organizē īpašus reisus daudzo svētceļnieku transportēšanai. Pat pases pārbaudes punktos tiek veidotas īpašas svētceļnieku rindas. PIA(Pakistānas starptautiskā aviolīnija) vien ik dienas veic desmit svētceļnieku reisus no septiņām lielākajām valsts pilsētām, atvēlot tikai svētceļnieku reisiem septiņas lidmašīnas un kopumā plānojot transportēt 109,000 pakistāniešu svētceļnieku.
Abonēt:
Ziņas (Atom)